Atjaunojami un pārstrādāti enerģijas avoti

Tā ir, piemēram, biomasas degviela, kuras izcelsme var būt no kokiem, augu eļļas vai pārtikas atliekām, un dažos gadījumos tā tiek pārstrādāta piemērotās formās atbilstoši izmantošanas mērķim. Vēl viens atjaunojamais enerģijas avots ir ģeotermālā enerģija, kur tiek izmantota saules un zemes enerģija apkurei un dzesēšanai.

Pretēji tam, neatjaunojamie avoti ir tādi avoti, kuru enerģija izsīks vai tiks atjaunota tikai miljoniem gadu laikā. Neatjaunojamie avoti ir, piemēram, fosilās dabasgāzes, naftas un ogļu avoti.

Pārstrādāts enerģijas avots būtībā ir procesa atlikums, kas var tikt izmantots kā degviela. Piemēram, tas var būt rūpnieciskā procesa atlikumsiltums, koksnes skaidas no pārstrādātas koksnes vai notekūdeņu dūņas. Biodegviela dažos gadījumos var tikt klasificēta gan kā atjaunojams, gan pārstrādāts enerģijas avots, kad meža nozares atlikumi, piemēram, zari un galotnes, tiek izmantoti kā enerģijas avots.

Mēs esam palīdzējuši daudziem rūpniecības partneriem pārveidot viņu ražošanas procesus, lai kopīgi varētu atgūt ražošanas procesā radīto atlikumsiltumu. Dažreiz atlikumsiltumu var izmantot klienta pašu procesos, un dažos gadījumos, kad siltuma temperatūra nav pietiekama rūpniecības vajadzībām, mēs varam to izmantot kā labu pamatu mūsu centralizētajai siltumapgādei.

Liela daļa mūsu piegādātās enerģijas nāk no atlikuma produktiem, kurus meža rūpniecība nevar izmantot, piemēram, mizas un zāģskaidas vai zari un galotnes no mežizstrādes. Mēs varam arī atgūt enerģiju no pārstrādātām koka skaidām, kas galvenokārt paliek kā atlikumprodukts. Pārstrādātās skaidas satur ne tikai koku, bet arī krāsas, lakas un citus materiālus, kurus ir lietderīgi izņemt no cikla, sadedzinot un izvadot toksīnus, ko materiāls satur, lai tos varētu droši noglabāt.

Tāpat kā daudzas citas nozares, arī enerģētikas nozare saskaras ar lielām pārmaiņām klimata pārmaiņu dēļ. Kad gan transports, gan rūpniecība pāriet no fosilā uz atjaunojamo kurināmo, mūsu siltumenerģijai ir nozīmīga loma.

Kā? Izmantojot kurināmo, par kuru necīnās visi pārējie.

Ir ļoti svarīgi, lai šie pārstrādātie kurināmie tiktu apstrādāti videi draudzīgā un drošā veidā. Tāpēc mūsu iekārtas ir aprīkotas ar jaudīgu attīrīšanas sistēmu, kas izdala toksīnus, piemēram, smagos metālus un citas vielas, kuras mēs nevēlamies turpmāk izmantot.

Tādējādi mēs palīdzam samazināt bīstamu vielu nonākšanas risku dabā, vienlaikus nodrošinot siltumu mūsu klientiem.

Ideāls scenārijs būtu, ja atkritumi vispār netiktu radīti, taču tā ir utopija pasaulē, kur patēriņš strauji pieaug. Pat Zviedrijā, valstī, kas ir slavena ar savu efektīvo pārstrādes sistēmu, katrs cilvēks gadā izmet gandrīz 500 kilogramus atkritumu.

Atkritumu hierarhija jeb “atkritumu kāpnes” ir ES direktīva, ko ir pieņēmušas vairākas valstis, lai noteiktu, kā jāpārstrādā un jālikvidē radītie atkritumi. Sekojot šai hierarhijai, mēs visi varam piedalīties ilgtspējīgā ciklā.